[cmsmasters_row][cmsmasters_column data_width=”1/1″][cmsmasters_text]
Vienīgais Reiboņa kabinets Latvijā, kur var saņemt augsti kvalificētu speciālistu (neirootorinolaringologa un neirologa) konsultāciju. Diagnostika tiek veikta, izmantojot modernu aparatūru: audiometru, timpanometru, kā arī Latvijā vienīgo galvas impulsa izmeklējuma ierīci.
Ja jūs piemeklē galvas reiboņi, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu. Ir svarīgi noskaidrot galvas reiboņu iemeslu, lai piemērotu ārstēšanas vai kontroles metodi, kas uzlabos dzīves kvalitāti, veselību un pašsajūtu.
Reibonis
Reibonis (vertigo un pseidovertigo) ir viena no biežākajām sūdzībām, kādēļ ļaudis apmeklē ģimenes ārstu. Epidemioloģiskie dati liecina, ka reiboni atzīmē 20-25 % iedzīvotāju. Īpaši bieži šis simptoms ir sastopams gados vecākiem ļaudīm. Taču tikai 15 % slimnieku ar sūdzībām par reiboni ģimenes ārsti nosūta pie speciālistiem – neirologa vai otorinolaringologa (LOR).
Ir svarīgi, lai ārsts diferencētu reiboņa veidu – vestibulārs (vertigo) vai nevestibulārs (pseidovertigo) -, nosakot, kādu anatomisko struktūru bojājums to izraisa, kāds ir tā cēlonis, jo no tā ir atkarīga ārstēšana un rezultāts. Jāatceras, ka reibonis ir viens no neviendabīgākajiem simptomiem, kas prasa precīzu izmeklēšanu.
Biežākie reiboņa iemesli
Perifērā vestibulārā sindroma cēloņi labirinta (iekšējās auss daļas) līmenī: labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo, Menjēra slimība, vestibulārs neirīts, neirolabirintīts (pēc vīrusu infekcijas), labirintīts (sekundārs mastoidīta vai vidusauss iekaisuma gadījumā), kinetozes, reibonis pēc ausu operācijām, vaskulāri (apasiņošanas) traucējumi labirintā – išēmija labirinta artērijas baseinā, asinsizplūdums, perilimfātiskā fistula, traumatiski dzirdes kauliņu un citi traumatiski bojājumi, attīstības anomālijas un iedzimtas slimības, ototoksiskas/vestibulotoksiskas zāles, audzēji.
Perifērā vestibulārā sindroma cēloņi vestibulārā nerva līmenī: infekcijas, reakcija uz iekaisumu blaku audos, audzēji, cistas, nerva kompresija ar artēriju vai vēnu. Simptomi ir līdzīgi kā trīszaru nerva neiralģijai – īslaicīgas (dažas sekundes līdz minūtes) sistematizēta reiboņa lēkmes.
Biežākie centrālā vestibulārā reiboņa cēloņi: akūti išēmiski cerebrāli asinsrites traucējumi, stumbra encefalīts, stumbra audzēji, stumbra traumas un to sekas, deģeneratīvas CNS slimības, kraniospinālās pārejas patoloģijas, piemēram, Arnolda-Kjāri malformācija.
Nevestibulāra reiboņa biežākie iemesli
- Optisks reibonis: strauja acu ābolu muskuļu paralīze, izteiktas refrakcijas pārmaiņas, redzeslauku defekti, katarakta, makulāra deģenerācija.
- Presinkopāls reibonis: ortostātiska un citas ģenēzes hipotensija, kardiogēnas slimības (sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja, izteikta aortas stenoze), hipotensīvās un psihotropās zāles, hipovolēmija, asins sastāva pārmaiņas (anēmija, hipoglikēmija, hipokapnija), vazovagālas sinkopes.
- Psihogēns reibonis: hiperventilācija saistībā ar trauksmi, afektīvi kognitīvie traucējumi.
- Līdzsvara un koordinācijas traucējumi: polineiropātijas, ataksijas.
- Kortikāls reibonis: epileptiska aktivitāte deniņu daivas garozā.
Vestibulārā reiboņa ārstēšana
Galvas un kakla asinsvadu ultrasonogrāfija
24 h asinsspiediena novērošana
Autonomās nervu sistēmas izmeklēšana
Galvas impulsa testa izmeklējums
Audiometrija
Ehokardiogrāfija
Elektrokardiogramma
Lāzerterapija pret sāpēm
Transkutānā nervu stimulācija
Timpanometrija
Elektroencefalogrāfija
Teipošana
Holtera EKG novērošana 24–168 h
[/cmsmasters_text][/cmsmasters_column][/cmsmasters_row]