[cmsmasters_row][cmsmasters_column data_width=”1/1″][cmsmasters_text]
Regulāra kardiostimulatora pārbaude ir būtiska tā nēsātāja drošībai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Ar četriem dažādiem aparātiem, jo katrs stimulatoru ražotājs ir izveidojis savu diagnostikas ierīci, kuru nevar izmantot, lai pārbaudītu cita ražotāja stimulatorus, šīs pārbaudes var ambulatori veikt mūsu klīnikā, jo tā ir neliela procedūra, kas ilgst aptuveni 30 minūtes.
Pastāvīgais elektrokardiostimulators ir sarežģīta elektroniska ierīce, kas sastāv no enerģijas avota, mikroprocesora un elektrisko impulsu ģenerēšanas sistēmas. Viss šis pildījums atrodas miniatūrā titāna ietvarā, kura ietekme uz cilvēka audiem ir neitrāla. Šī ierīce ir savienota ar elektrodiem (speciāliem vadiem), kas caur vēnām tiek ievadīti tieši sirds dobumā (priekškambarī vai sirds kambarī) un kalpo par elektrokardiostimulatora acīm un rokām. Ar elektrodiem elektrokardiostimulators saņem informāciju par sirdsdarbību un no aparāta tiek pārsūtīti impulsi uz sirds muskuļiem.
Ar šādu sistēmu elektrokardiostimulatoram, proti, smadzeņu centram, nav vajadzības atrasties tieši sirdī. Tas parasti atrodas zem lielā krūšu muskuļa (parasti kreisajā pusē, lai pēc tam nēsātājs varētu brīvi strādāt vai veikt citas darbības ar labo roku).
Kad sirds streiko, daudzos gadījumos tās darbību ir iespējams noregulēt ar elektrokardiostimulatoru. Vai slimniekam ir nepieciešama šī smalkā ierīce, izlemj kardiologs. Daudzi velti cer, ka stimulators novērsīs aritmiju, taču tas tikai nodrošina, lai sirdsdarbībā neiestātos pauzes un pacients varētu lietot vajadzīgās zāles, kas parasti palēnina sirdsdarbību. Pacientiem, kam ir bijuši īpaši nopietni sirdsdarbības ritma traucējumi, implantē defibrilatoru, kas darbojas ne tikai kā stimulators, bet, ja nepieciešams, veic elektrošoku, glābjot pacienta dzīvību.
Kardiostimulators palīdz pilnvērtīgi dzīvot
Ievietošanas operācija ir diezgan vienkārša. Tās laikā lokālajā anestēzijā izdara nelielu griezienu krūškurvja kreisajā pusē, implantu ievieto zem ādas un, punktējot asinsvadu, pievieno speciālus elektrodus. Lielāko kardiostimulatora daļu aizņem baterija, bet vissvarīgākā ir mikroshēma ar programmu, kas nosaka tā funkcijas.
Kreisajā pusē ierīci implantē nevis tāpēc, ka tur atrodas sirds, bet tādēļ, ka cilvēki galvenokārt noslogo labo roku un intensīvas fiziskas slodzes laikā varētu stimulatoru sabojāt.
Pēc kardiostimulatora implantācijas, kaut arī nav nekādu sūdzību, sākumā kardiologs ir jāapmeklē reizi divos gados, bet vēlāk – reizi gadā.
[/cmsmasters_text][/cmsmasters_column][/cmsmasters_row]