Epileptologs
- Darba dienās 9:00 – 19:00
- Sestdien, Svētdien - SLĒGTS
- +371 20233582
- info@gkneiroklinika.lv
- Brīvības gatve 410
- (3. stāvs), Rīga
Epileptologs: konsultācijas un izmeklējumi
Epileptologs – uzticams biedrs slimības skartajiem
Epilepsija ir slimība, kuru apvij dažādi mīti un aizspriedumi, taču to var ārstēt, ievērojami uzlabojot cilvēka stāvokli un dzīves kvalitāti.
Kas slēpjas aiz mīta?
Epilepsija ir nervu sistēmas slimība, kurai ir raksturīgas spontānas lēkmes, tostarp krampji, kā arī apziņas traucējumi un patvaļīgas kustības. Tie ir epizodiski smadzeņu darbības funkcionālie traucējumi: atsevišķās smadzeņu daļās bioķīmisku procesu rezultātā rodas pārmērīgs uzbudinājums, kura izlādes laikā rodas lēkme.
Epilepsija var piemeklēt katru ar slieksmi uz šādu saslimšanu. Visbiežāk tā tiek konstatēta bērniem un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, taču slimība var rasties jebkurā vecumā. To var izraisīt gan iedzimta, gan iegūta smadzeņu slimība. Riska faktori ir galvas smadzeņu bojājums, tostarp trauma, insults, kā arī infekcija un dzīvesveids.
Augsti kvalificēts epileptologs Rīgā, Brīvības gatvē 410, – GK Neiroklīnika
Vizīte pie epileptologa
Tā kā epilepsijai ir daudz paveidu – vairāk nekā četrdesmit –, tikai ārsts varēs precīzi pateikt, kādi medikamenti konkrētajā gadījumā vislabāk derēs. Epileptologs ņems vērā arī pacienta vecumu, dzimumu, citas saslimšanas. Epilepsijas gadījumā ļoti svarīgi ir ne tikai izvēlēties atbilstošus medikamentus, bet noteikt arī to devu, savukārt pacientam vitāli nepieciešami ir precīzi ievērot ārsta norādījumus un medikamentu lietošanas režīmu. Efektīvas ārstēšanas rezultātā parasti lēkmes izzūd vai būtiski tiek samazināts to biežums, ļaujot cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot.
Ārsta un pacienta sadarbības mērķis ir novērst lēkmes. To var panākt, izvēloties efektīvākos medikamentus, mainot to devu un kombinējot, kā arī lietojot metodes, kas nav saistītas ar medikamentu lietošanu, tostarp īpašu diētu un klejotājnerva (nervus vagus) stimulāciju, taču ir jāņem vērā, ka neviena no papildu metodēm nevar aizstāv medikamentozo ārstēšanu.
Epileptologs noteiks precīzu diagnozi un atbilstošu ārstēšanu. Ļoti svarīga ir saruna, jo tikai tā speciālists var uzzināt, kāda veida lēkmes un cik bieži cilvēku piemeklē, kā arī noskaidrot, kādi faktori visbiežāk izprovocē lēkmi. Ārsts veiks arī neiroloģisko izmeklēšanu. Būs vajadzīgi arī papildu izmeklējumi, būtiskākais no tiem ir elektroencefalogrāfija. Taču var gadīties, ka ārsts noteiks arī galvas datortomogrāfiju, magnētiskās rezonanses izmeklējumus vai vēl kādus papildu laboratoriskus izmeklējumus.
Augsti kvalificēts epileptologs konsultē un veic izmeklējumus – GK Neiroklīnika
Aizspriedumu ēna
Epileptologs palīdzēs
Epilepsija ir slimība, kas salīdzinoši bieži ir aprakstīta daiļliteratūrā. Filmā vai dzīvē redzēta lēkme, visticamāk, fantāzijā dzimušās ainas nekliedē, bet drīzāk rada aizspriedumu pilnas bailes. Ar epilepsiju pasaulē sirgst aptuveni 50 miljoni cilvēku, arī Latvijā tā ir viena no biežāk sastopamajām neiroloģiskajām slimībām. Taču sabiedrībā pastāv daudz aizspriedumu, cilvēki nespēj pieņemt šo slimību un ignorē faktu, ka tā var skart jebkuru, kā arī saista to ar garīgām problēmām, kaut gan epilepsija nav garīga slimība.
Ar epilepsiju sirgstošajam biežāk novēro:
- depresiju;
- pašnāvības domas;
- izvairīšanos no kontaktiem ar līdzcilvēkiem.
Apkārtējo attieksme šādas noskaņas nevis kliedē, bet, gluži pretēji, kāpina, tā veicinot slimnieka sociālo izolētību, kaut saskarsme šādam cilvēkam ir vitāli nepieciešama. Apkārtējie var redzēt lēkmi un ārstam sīki par to izstāstīt, kas ir būtiski, nosakot precīzu diagnozi. Ja cilvēks dzīvo viens, šādas iespējas nav.
Epileptologa uzdevums
Ārstēšanas mērķis ir panākt atbrīvošanos no lēkmēm vai mazināt to skaitu līdz pāris lēkmēm gadā. Tas ievērojami mazinās ar epilepsiju saistītos riskus. Daudzas slimības formas ir ārstējamas, neliedzot cilvēkam pilnvērtīgu dzīvi, – izglītību un darbu, par kādu viņš ir sapņojis, vaļasprieku un laimīgu ģimenes dzīvi.
Mūsu klīnikā pacientam tiks noteikta precīza diagnoze, lietojot modernākās izmeklēšanas metodes un sarunas gan ar slimības skarto personu, gan tās tuviniekiem. Tad tiks izvēlēta piemērotākā terapija un notiks atkārtotas tikšanās, lai uzraudzītu procesu un, ja nepieciešams, mainītu ārstēšanas taktiku.
