Noderīgi
Atmiņa
Atmiņas traucējumu nefarmakoloģiska un farmakoloģiska ārstēšana ir galvenais, kāpēc slimnieki meklē aprūpi. Slimniekiem un viņu ģimenēm ir vajadzīgas ārstēšanas metodes, kas optimizē slimnieku atlikušos izziņas resursus.
Visvairāk kropļojošo Alcheimera slimības iezīmju un citu kognitīvo traucējumu vidū ir uzvedības un psiholoģiskie simptomi, kas parādās daudziem slimniekiem. Vairāk nekā 90 procentiem pacientu ar Alcheimera slimību ir dažādu veidu uzvedības novirzes. Apātija, depresija, uzbudinājums, psihoze, uzbudināmība un miega traucējumi ir īpaši izplatīti.
Mūsdienās saistībā ar atmiņas traucējumiem uzmanība vairāk tiek pievērsta viegliem kognitīviem traucējumiem, kas ir stāvoklis, kad kādam ir nelielas problēmas ar izziņu – kognitīvajām spējām, piemēram, atmiņu vai domāšanu. Šīs problēmas personai ir atzītas par lielākām nekā parasti varētu gaidīt veselīgai personai attiecīgajā vecumā, taču simptomi nav pietiekami smagi, lai ievērojami traucētu ikdienas dzīvi, un tāpēc nav apstiprināta demences diagnoze.
Tiek uzskatīts, ka 5 līdz 20 procentiem ļaužu, kas vecāki par 65 gadiem, ir viegli kognitīvi traucējumi. Tas nav demences veids, bet personām ar viegliem kognitīviem traucējumiem ir lielāks risks, ka, traucējumiem progresējot, attīstīsies demence. Daudzi, kam ir diagnosticēti viegli kognitīvi traucējumi, to izmanto par iespēju mainīt dzīvesveidu un darīt visu iespējamo, lai samazinātu riskus, ka vieglie kognitīvie traucējumi progresēs par demenci.
Demence un Alcheimera slimība
Pašlaik vairāk nekā 47,5 miljoniem pasaules iedzīvotāju ir diagnosticēta demence, un tiek prognozēts, ka šis skaits līdz 2030. gadam pieaugs līdz 75,6 miljoniem un līdz 2050. gadam vairāk nekā trīskāršosies.
Demence ir milzīga slodze ne tikai pašiem slimniekiem, bet arī viņu aprūpētājiem un ģimenēm. Mūsdienās vairumā valstu joprojām trūkst uzmanības un izpratnes par demenci. (PVO 2015)
Demence un Alcheimera slimība ir plaši izplatīta – ASV ik 68 sekundes kāds pāriet no viegliem kognitīviem traucējumiem uz kādu no demences veidiem. Pamatojoties uz sekcijas rezultātiem, Alcheimera slimība ir trešais bieži sastopamais demences veids.
Ne katrs atmiņas zudums vai demence ir saistīta ar Alcheimera slimību. Optimāla slimības pārvaldība ir atkarīga no sarežģītas diferenciāldiagnostikas: viegli kognitīvi traucējumi, Alcheimera slimība, demence ar Levi ķermenīšiem, vaskulāra demence, primāri progresējoša afāzija, frontotemporāla demence, progresīva supranukleārā paralīze, kortikobazāla deģenerācija, normāla spiediena hidrocefālija, Kreicfelta-Jākoba slimība un hroniska traumatiska encefalopātija.
Klīniska, laboratoriska un attēlveidošanas diagnostika ir ļoti noderīga, lai sniegtu norādījumus šajā, dažkārt sarežģītajā, atmiņas traucējumu diferenciāldiagnostikas procesā.
Simptomātiska ārstēšana
Simptomātiska ārstēšana pagaidām ir pieejama Alcheimera un Pārkinsona slimības demencēm. Slimību pārveidojošas terapijas, kas var atlikt slimības iestāšanos vai palēnināt progresēšanas ātrumu, joprojām ir klīnisko pētījumu stadijā. Diemžēl pagaidām nav slimības modificēšanas aģentu ar pierādītu efektivitāti, lai gūtu panākumus jebkurā neirodeģeneratīvo slimību gadījumā, bet optimāla aprūpe pacientiem ar demenci vai Alcheimera slimību ir atkarīga no mūsu pašreiz pieejamiem līdzekļiem.