Noderīgi

Noderīgi

Temati
Cita informācija
Slimības
Simptomi
GK-Neiroklinikas-Galvassapju-kabinets-galvassapes

Galvassāpes

GK Neiroklīnikas Galvassāpju kabinets ir viens no nedaudzajiem specializētajiem galvassāpju kabinetiem Latvijā. Šeit tiek piedāvāta pieredzējušu neirologu un fizioterapeitu veikta daudzpusīga galvassāpju aprūpe. Pacientam tiek sastādīts daudzprofilu ārstēšanas plāns, kurā ir ieteiktas individuāli piemērotas dzīvesveida pārmaiņas, nodarbes un zāļu terapija.

Kas ir galvassāpes

Galvassāpes rodas galvā vai mugurkaulāja kakla daļā. Sāpes rodas audos un struktūrās, kas apņem mugurkaulāja kakla daļu, galvaskausu vai galvas smadzenes. Ne galvas, ne muguras smadzenēm nav nervu, kas izraisa sāpju sajūtu, tāpēc sāp audi, kas ieskauj galvaskausa kaulus un muskuļus, deguna blakusdobumus, acis, ausis, kā arī audi, kas pārklāj smadzeņu un mugurkaula virsmu, artērijas, vēnas un nervus. Galvassāpes var būt asas, trulas, pulsējošas, vienmērīgas, vieglas vai intensīvas.

Izšķir primārās un sekundārās galvassāpes.

  • Primārās galvassāpes ir tādas galvassāpes, kam nav īpaša izskaidrojoša un ārstējama iemesla, piemēram, migrēna, saspringuma vai kūlīšu veida galvassāpes.
  • Sekundāro galvassāpju pamatā ir cita ārstējama vai pārejoša slimība, piemēram, gripa ar paaugstinātu temperatūru, deguna gļotādas iekaisums, acu iekaisums, galvas asinsvadu iekaisums vai zobu iekaisums.

Mūsdienās ir ārstējamas ne tikai sekundārās galvassāpes, kad ārstē īpašo galvassāpju cēloni, bet arī primārās galvassāpes – tās galvassāpes, kam nav īpaša izskaidrojoša iemesla.

Stipras galvassāpes galvassāpju ārstēšana

Ārstēšanas metodes

Visa pamatā ir vispārēja neiroloģiskā stāvokļa novērtēšana, kas ārstam sniedz ieskatu par iespējamiem galvassāpju cēloņiem un vēlamajām ārstēšanas iespējām.

  1. Zāļu terapija. Individualizētas medikamentozas ārstēšanas ieteikumi tiek sniegti, pamatojoties uz diagnozi, līdzšinējo zāļu lietošanas pieredzi, kā arī ņemot vērā Eiropas Sāpju federācijas (European Pain Federation EFIC) ieteikumus un galvassāpju speciālista klīnisko pieredzi.
  2. Fizioterapija. GK Neiroklīnikas galvassāpju vienības fizioterapeits jums parakstīs fizioterapiju, kas ļaus uzlabot jūsu pašsajūtu un līdzsvarot ķermeņa kustības. Mūsu fizioterapeits noteiks tieši jums piemērotu ārstniecisko vingrojumu kompleksu.
  3. Zāļu izraisītu galvassāpju terapija jeb detoksifikācija. Piedāvājam saņemt īpašas zāļu infūzijas, lai ārstētu zāļu izraisītas galvassāpes.

Ja nepieciešams, tiek veiktas sāpju punktu (trigerpunktu) medikamentozas blokādes, trīszaru nerva neiromodulācija ar ierīci „Cefaly”® un īpašos hroniskas migrēnas ārstēšanas gadījumos – onabotulīna toksīna blokādes.

TRIPTĀNI

Kas ir triptāni?

Triptāni ir specifiski pretmigrēnas līdzekļi, kas izmantojami kā alternatīva, ja bezrecepšu pretsāpju līdzekļi nav efektīvi.

Kā triptāni darbojas?

Triptāni nav pretsāpju līdzekļi, to darbības pamatā ir ķīmiskas vielas, ko sauc par serotonīnu, atbrīvošana smadzenēs, kas izraisa smadzeņu asinsvadu sašaurināšanos. Šī iedarbība uz asinsvadiem ir nozīmīga, jo tiek uzskatīts, ka asinsvadu paplašināšanās ir viena no migrēnas lēkmes izraisošā procesa sastāvdaļām.

Kā jālieto triptāni?

Triptāni ir efektīvi tikai tādā gadījumā, ja tiek lietoti pēc iespējas ātrāk.
Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas: medikaments tiek lietots jau migrēnas auras laikā, kā arī pārāk vēla medikamenta ieņemšana.
Nepieciešamības gadījumā variet lietot otru Triptāna tableti, bet tikai tādā gadījumā, ja no pirmās ir bijis efekts, kā arī ne ātrāk par 2-4 stundām.
Triptānus, tāpat kā citus medikamentus nedrīkst lietot pārāk bieži, jo pastāv risks medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu, ja Triptānus lietojiet vairāk par 2-3 reizēm nedēļā.

Kādas ir galvenās blaknes?

Tāpat kā citi medikamenti arī triptāni var izraisīt blakus parādības. Biežākās blakus parādības: slikta dūša, reibonis, nestabilitāte, miegainība, sausa mute.
Karstuma sajūta, tirpšanas, pietvīkuma un smaguma sajūta sejā, rokās, kājās un reizēm krūtīs.
Atcerieties, ja kāds šīs grupas medikaments izraisa Jums blaknes, ir iespējams nomainīt uz citu, kurš Jums būs piemērots un neradīs blaknes!

Kādos gadījumos netiek rekomendēts lietot triptānus?

Triptānus nerekomendē lietot, ja Jums anamnēzē ir: koronārā sirds slimība, miokarda infarkts, nekontrolējama arteriālā hipertensija, cerebrāls infarkts vai tranzitora išēmiska lēkme, nieru vai aknu mazspēja.
Vecumā > 65 gadiem triptāni lietojami ar piesardzību, jo to lietošana paaugstina kardiovaskulāros riskus.
Grūtniecības laikā triptānu lietošana netiek rekomendēta, lietošana apsverama tikai īpašos gadījumos.
Laktācijas laikā tiek rekomendēts pēc triptāna lietošanas izvairīties no krūts barošanas 24h.

NESTEROĪDIE PRETIEKAISUMA LĪDZEKĻI (NSPL)

Kas ir Nestreoīdie pretiekaisuma līdzekļi?

NSPL ir pretsāpju medikamentu grupa, kas ir kā pirmās izvēles medikamneti galvassāpju gadījumā.

Kā Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi darbojas?

NSPL bloķē ķīmiski aktīvo vielu (enzīmu), ko sauca par ciklooksigenāzi (COX) iedarbību. COX nepieciešams tādu ķīmisko vielu kā prostaglandīni aktivācijā. Savukārt prostaglandīni iesaistīti sāpju un iekaisuma veidošanā. Kavējot prostaglandīnu aktivāciju, tiek samazinātas sāpes un iekaisums.

Kā jālieto Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi?

Lietojiet noteikto medikamenta devu cik ātri vien iespējams pēc simptomu parādīšanās. Ja medikaments ir lietots pietiekami ātri un adekvātā devā, tie bieži samazina galvassāpes vai arī pārtrauc tās vispār.
Ja nepieciešams devu var atkārtot pēc 4 stundām.
Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nedrīkst lietot pārāk bieži. Ja Jums galvassāpju kupēšanai jālieto medikamenti vairāk par 15 reizēm mēnesī, konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu, jo ir augsts risks Medikamentu atkarīgām galvassāpēm.

Kādas ir galvenās blaknes?

Biežākās blaknes: diareja, dispepsija, slikta dūša, vemšana, miegainība, tinnits, reibonis. Retos gadījumos: kuņģa čūla, asiņošana no kuņģa zarnu trakta, miokarda infarkts, sirds mazspējas pasliktināšanās, aplastiska anēmija, aseptisks meningīts, kognitīvi traucējumi, psihozes, cerebrāls infarkts, intersticiāls nefrīts, bronhospazmas, smaga alerģiska reakcija.

Kādos gadījumos netiek rekomendēts lietot Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus?

NSPL nedrīkst lietot, ja ir asiņošana no Kuņģa- zarnu trakta, astmas pacientiem, koagulopātiju gadījumā. Īpaši apsverama šīs grupas medikamentu lietošana pacientiem ar iekaisīgo zarnu slimībām, sirds, aknu un nieru mazspējām
Uzmanīgi lietojami gados vecākiem pacientiem. Grūtniecības laikā nerekomendē lietot īpaši pēdējā trimestrī. Laktācijas laikā rekomendē lietot piesardzīgi.

ANTIDEPRESANTI

Kas ir Antidepresanti?

Antidepresanti ir medikamentu grupa, ko plaši izmanto galvassāpju un citu neiropātisko sāpju mazināšanai. Galvassāpju profilaksei izvēles antidepresanti ir tricikliskie antidepresanti (Amitriptilins, Nortriptilins) un Selektīvi serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (Fluoexetins) un Serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitors (Venlaflaxins, Duloxetins).

Kā Antidepresanti darbojas?

Antidepresanti ietekmē serotonīnu un/ vai norepinefrīnu, kuriem ir nozīmīga loma garastāvokļa izmaiņās kā arī sāpju rašanās mehānismā.

Kā jālieto Antidepresanti?

Antidepresanti jālieto katru dienu vienu reizi dienā, noteiktā laikā vai no rītiem vai vakaros, atkarībā no Jums nozīmētā antidepresanta. Medikamenta devas kāpiniet pakāpeniski kā Jums ir rekomendējis Jūsu ārstējošais ārsts.
Galvassāpju profilaksei tiek lietotas medikamentu devas, kuras neizraisa atkarību, tādēļ nebaidieties tos lietot.

Kādas ir galvenās blaknes?

Tricikliskie antidepresanti: miegainība, neskaidra redze, sausa mute, urīna retence, svara pieaugums, sirds ritma traucējumi.
Serotonīna atpakaļsaistes inhibitori: slikta dūša, vemšana, aizcietējumi, apetītes zudums, pastiprināta svīšana, nogurums, miega traucējumi, seksuāla disfunkcija.

Kādos gadījumos netiek rekomendēts lietot Antidepresantus?

Antidepresantus nerekomendē lietot, ja ir sirds ritma traucējumi, nekontrolēta arteriālā hipertensija, aknu un nieru darbības traucējumi, slēgtā kakta glaukoma, epilepsija, mānija.
Piesardzīgi jālieto gados vecākiem. Grūtniecības laikā rekomendē izvairīties no antidepresantu lietošanas. Laktācijas laikā par salīdzinoši drošu antidepresantu uzskata Venflaksinu.

ANTIKONVULSANTI/ PRETEPILEPSIJAS LĪDZEKĻI

Kas ir Antikonvulsanti?

Antikonvulsanti jeb Pretepilepsijas līdzekļi ir medikamentu grupa, kas tiek lietota epileptisku krampju novēršanai, bet šīs medikamentu grupas medikamenti ir efektīvi arī galvassāpju profilaksei.

Kā Antikonvulsanti darbojas?

Nav īsti skaidrs kā Antikonvulsanti novērš galvassāpes, iespējams iedarbojas uz neironiem galvas smadzenēs, kas galvassāpju gadījumā ir pārlieku uzbudināti.

Kā jālieto Antikonvulsanti?

Antikonvulsanti lietojami profilaktiskai galvassāpju terapijai, akūtas lēkmes gadījumā tie netiek lietoti. Medikamentu lieto regulāri vienu reizi dienā, lēnām kāpinot devu kā norādījis Jūsu ārstējošais ārsts.

Kādas ir galvenās blaknes?

Biežāk sastopamās blaknes: apetītes samazināšanās/ pastiprināšanās, svara zudums/pieaugums, garšas izmaiņas, apgrūtināta koncentrēšanās, slikta dūša, vemšana, dedzinoša vai tirpšanas sajūta, miegainība, nogurums,
Retas blaknes: izmaiņas ķermeņa temperatūrā, asiņošana, pankreatīts, aknu mazspēja.

Kādos gadījumos netiek rekomendēts lietot Antikionvulsantus?

Nedrīkst lietot, grūtniecības laikā, tādēļ brīdiniet savu ārstējošo ārstu, ja plānojiet grūtniecību.

BETA BLOKATORI

Kas ir Beta blokatori?

Beta blokatori ir kardiovaskulāri medikamenti, kuri pazemina arteriālo spiedienu, kā arī ietekmē sirds ritmu. Beta blokatori ir vieni no plašāk izplatītajiem migrēnas profilakses medikamentiem.

Kā Beta blokatori darbojas?

Beta blokatori samazina asinsvadu dilatāciju, stabilizē seratonīna daudzumu, ietekmē hipotalama aktivitāti, samazina trauksmi. Kas ir kā Migrēnas trigeris.

Kā jālieto Beta blokatori?

Beta blokatori lietojami Migrēnas profilaktiskai terapijai, lai samazinātu Migrēnas lēkmju biežumu. Medikaments jālieto regulāri vienu vai divas reizes dienā.
Beta blokatorus nav ieteicams pēkšņi pārtraukt, ja Jums radušās kādas no blakusparādībām sazinieties ar savu ārstējošo ārstu.

Kādas ir galvenās blaknes?

Biežāk sastopamās blaknes: nogurums, reibonis, aukstuma vai tirpšanas sajūta pēdās un plaukstās, seksuāla disfunkcija, svara pieaugums.
Retāk: elpas trūkums, depresija, miega traucējumi.

Kādos gadījumos netiek rekomendēts lietot Beta blokatorus?

Nav rekomendējami, ja ir pazemināts arteriālais spiediens, diabēts, astma, hroniska obstruktīva pulmonāla mazspēja.

CGRP ANTAGONISTI UN INHIBITORI (Monoklonālās antivielas).

Kas ir CGRP antagonisti un inhibitori?

Jaunākās specifiskās profilaktiskās zāles migrēnas terapijā – monoklonālās antivielas.

Kā CGRP antagonisti/ inhibitori darbojas?

Migrēnas laikā smadzeņu asinsvadi un nervi izdala ķīmiski aktīvas vielas tai skaitā CGRP. Šis neiropeptīds rada intensīvu iekaisumu smadzeņu apvalkos, kā rezultātā attīstās migrēnas lēkme. CGRP darbojas arī kā asinsvadu paplašinātājs. Monoklonālās antivielas vai nu inaktivē CGRP molekulu vai arī bloķē tās receptoru, tādejādi kavējot CGRP darbību un novēršot migrēnas lēkmi.

Kā jālieto CGRP antagonisti/ inhibitori?

Atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma nepieciešamas 1-2 injekcijas mēnesī, vai arī viena injekcija 3 mēnešos, tas atkarīgs no monoklonālās antivielas izvēles.

Kādas ir galvenās blaknes?

Monoklonālās antivielas pēc šī brīža datiem ir viegli panesamas un nav atklātas nozīmīgas blaknes.
Blaknes, kas šobrīd tiek atzīmētas ir lokālas un saistītas ar injekcijas vietu: asiņošana, pūslīšu veidošanās, dedzināšanas sajūta, ādas krāsas maiņa, nātrene, nieze, sāpīgums, tirpšanas sajūta, pietūkums.
Ļoti reti: muskuļu krampji un aizcietējumi.

Kādos gadījumos netiek rekomendēts lietot CGRP antagonisti/ inhibitori?

Grūtniecības laikā vai ja tiek plānota grūtniecība, jo ietekme uz augli šobrīd nav pietiekami izpētīta.

SASPRINGUMA TIPA GALVASSĀPES

Kas ir saspringuma tipa galvassāpes?

Saspringuma tipa galvassāpes ir biežākās no primārajām galvassāpēm. Galvassāpes ar kurām ir saskāries gandrīz ikviens, bet biežāk raksturīgas sievietēm. Neskatoties uz to, ka saspringuma tipa galvassāpju intensitāte nav izteikta, reizēm tās var ietekmēt Jūsu ikdienas aktivitātes.
Epizodiskas saspringuma tipa galvassāpes, 70% no populācijas. Galvassāpju epizode ilgst no dažām stundām līdz pat dažām dienām, bet nav biežāk par 15 dienām mēnesī.
1-3% pieaugušo ir hroniskas Saspringuma tipa galvassāpes, galvassāpju dienas mēnesī ir vairāk nekā dienas bez galvassāpēm.

Saspringuma tipa galvassāpēm raksturīgs:

Galvassāpes ir spiedoša rakstura, abpusējas. Galvassāpju intensitāte parasti ir mērenas līdz vieglas, bet nereti var būt traucējošas ikdienas aktivitātēm. Reti var būt nepatika pret gaismu vai skaņām.

Saspringuma tipa galvassāpes izraisa?

Cēloņi ir dažādi, bet nozīmīga ir emocionālā spriedze, kas saistās ar stresu vai nemieru un muskuloskeletālām problēmām kakla daļā.

Kāda iespējamā terapija?

Medikamentozi akūtai terapijai izmantojami bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, kā piemēram, Ibuprofens, Aspirins, Naproksens. Lietojot šos medikamentus īpaša uzmanība jāpievērš tam cik tabletes dienā jālieto, kā arī lietošanas biežums, jo pārlieku bieža šo medikamentu lietošana var izraisīt Medikamentu atkarīgas galvassāpes. Nelietojiet pretsāpju līdzekļus regulāri, kā arī biežāk par 3 dienām nedēļā!

Ko darīt, ja pretsāpju līdzekļi nelīdz vai jālieto bieži?

Ārstējošais ārsts var ieteikt profilaktisko terapiju. Efektīvi profilaktiskie medikamenti ir antidepresanti, pretepilepsijas kā arī muskuļu relaksanti. Šos medikamentus jālieto katru dienu!
Nemedikamentoza rekomendējamā terapija: nodarbības ar fizioterapeitu, fizioprocedūras (TENS), relaksējoša terapija, akupunktūra, bet piemērotāko Jūsu gadījumam rekomendēs Jūsu ārstējošais ārsts, jo katrs gadījums ir individuāls.

Kā es sev varu palīdzēt pats, lai izvairītos no galvassāpēm?

⦁ Relaksējieties, ņemiet pauzes darba vietā, dodieties uz masāžu, mainiet savus ikdienas ieradumus.
⦁ Regulāras fiziskās aktivitātes, dodiet priekšroku pastaigām ar kājām, nevis pārvietojieties ar transporta līdzekli.
⦁ Cīnieties ar stresu izmantojot elpošanas un relaksācijas vingrojumus.

Vai ir nepieciešami īpaši izmeklējumi?

Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas apstiprina Saspringuma tipa galvassāpju diagnozi. Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz Jūsu galvassāpju aprakstu, un ārsta veikto apskati. Tādēļ nozīmīgi ir precīzi aprakstīt galvassāpju simptomus, medikamentus, kurus lietojiet galvassāpju gadījumā kā arī cik bieži nākas lietot atsāpinošos līdzekļus.
AIZPILDIET GALVASSĀPJU DIENASGRĀMATU, LAI LABĀK IZPRASTU SAVAS GALVASSĀPES.

MIGRĒNA

Kas ir migrēna?

Migrēna ir visizplatītākā neiroloģiskā slimība, septītajā vietā no visām nespēju radošajām saslimšanām.

Migrēnai raksturīgas stipras galvassāpes, slikta dūša, nepatika pret gaismu un skaņu. Migrēna noris lēkmjveidīgi, starp lēkmēm jūtās pilnīgi veseli. Lēkmes ilgums ir variabls no 4h līdz pat 3 dienām, biežums no vienas reizes gadā līdz pat vairākām reizēm mēnesī.

Pasaulē katram 7 pieaugušajam ir migrēna. Sievietes cieš no migrēnas līdz pat trīs reizēm biežāk salīdzinājumā ar vīriešiem. Migrēna var sākties bērnībā, bet lielāko lēkmju biežumu sasniedz vecumā no 35-49 gadiem. Sievietēm visbiežāk migrēnas lēkmes sākas pubertātes vecumā.

Kādi ir migrēnas tipi?

Biežāk sastopama ir migrēna bez auras, bet 1/3 ir migrēna ar auru. Jāatceras, ka ir gadījumi, ka var būt migrēnas lēkmes gan ar auru, gan bez auras, bet tie ir reti. Vecākiem cilvēkiem iespējamas migrēnas lēkmes tikai ar auru bez sekojošām galvassāpēm.

Migrēnai raksturīgs:

Migrēnas simptomi parādās migrēnas lēkmes laikā, lēkmi var iedalīt četrās stadijās, bet jāatceras, ka ne visiem ir visas stadijas.

Brīdinošā stadija – parādās pirms jebkādiem simptomiem, šī stadija ir apmēram ½ migrēnas pacientu. Šajā stadijā var justies aizkaitināms, nervozs, depresīvs, pārlieku enerģisks. Šīs izjūtas ir dažas stundas vai pat dienas pirms migrēnas lēkmes.

Aura, pārejoši neiroloģiski traucējumi. Raksturīgākie ir vizuālie simptomi kā; spilgta vai mirgojoša gaisma, krāsainas zigzaga līnijas, tukši plankumi acu priekšā, raksturīgi vienpusēji. Reti var būt sensori simptomi kā durstoša vai tirpšanas sajūta vienā rokā ar augšupejošu raksturu no pirkstiem līdz pat vienai pusei sejas. Aura var izpausties arī ar pārejošiem runas traucējumiem. Auras ilgums 10-30 minūtes, bet nereti var būt arī ilgāk.

Pēc auras seko galvassāpes, kas ir izteiktas, pulsējoša rakstura, parasti vienpusējas, bet iespējamas arī abpusējas. Galvassāpju lokalizācija var būt dažādās vietās, bet biežāk tiek atzīmētas pieres un deniņu rajonā. Sākoties galvassāpēm ir vēlme izvairīties no gaismas, skaņām kā arī ikdienas aktivitātēm, kas pastiprina tā jau spēcīgās galvassāpes. Šajā stadijā var būt arī slikta dūša un vemšana.

Mirklī, kad galvassāpes mazinās iespējams: koncentrēšanās problēmas, aizkaitināmība, nogurums, depresivitāte.
Asociatīvie simptomi ar migrēnu: slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu, nepatika pret skaņām.

Kas migrēnu izraisa?

Migrēna rodas galvas smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanās mehānismiem.

Migrēna bieži ir iedzimta no vecākiem, vecvecākiem.

Kāda iespējamā Migrēnas terapija?

Akūtas migrēnas lēkmes ārstēšana

Nemedikamentozā terapijaMedikamentozā terapija
Miers, atpūta, miegs
Aukstuma aplikācijas vai karsta vanna, duša.
Aromaterapija
Elpošanas, relaksācijas vingrinājumi
Akumpunktūra
Pretsāpju līdzekļi: bezrecepšu (piem. Ibuprofēns, Naproksēns, Paracetamols, Aspirīns). Medikamentus var lietot arī kombinācijās, kombinācijā ar kofeīnu efektīvāka darbība.
Labāk izvēlēties medikamentu šķīstošās, putojošās un svecītes formas, jo tās iedarbojas ātrāk.
Pretvemšanas līdzekļi (metoklopramids, Domperidons).
Specifiskie migrēnas līdzekļi: triptāni, jāieņem medikaments pēc iespējas ātrāk, var kombinēt ar pretvemšanas un pretsāpju līdzekļiem.

⦁ Vienmēr atcerieties paņemt līdzi medikamentus;
⦁ Lietojiet medikamentus mirklī, kad parādās pirmie migrēnas simptomi – NEGAIDIET!

Nelietojiet akūtas terapijas pretsāpju līdzekļus regulāri, kā arī biežāk par 3 dienām nedēļā!

Ko darīt, ja pretsāpju līdzekļi nelīdz vai jālieto bieži?

Gadījumos, kad migrēnas lēkmes ir biežas vai izteiktas, Jūsu ārstējošais ārsts var ieteikt profilaktisku terapiju. Profilaktiskai terapijai rekomendē: antihipertensīvos medikamentus, pretepilepsijas līdzekļus kā arī antidepresantus. Profilaktiskas terapijas mērķis ir samazināt lēkmju biežumu kā arī intensitāti, tādēļ šie medikamenti jālieto regulāri!

Gadījumos, ja nav efektīva profilaktiskā terapijā rekomendējama Onobotulīna toksīna A injekcijas.

Jaunie medikamenti migrēnas profilaksei: CGRP receptoru antivielas (Erenumabs), CGRP antivielas (Fremanezumabs, Eptinezumabs, Galcenezumabs) injicējami 1x mēnesī.

Kā es sev varu palīdzēt pats, lai izvairītos no galvassāpēm?

Regulāras fiziskās aktivitātes. Atpazīstot un izvairoties no migrēnu izraisošajiem faktoriem (trigeriem), ir iespējams samazināt migrēnas lēkmju aktivitāti.

Migrēnas trigeri:

⦁ Stress -70% no migrēnas pacientu, stresa mazināšanai nodarbojieties ar relaksējošo terapiju, biofeedback, nepieciešamības gadījumā medikamentoza terapija.
⦁ Neregulārs miegs – ievērojiet miega higiēnu.
⦁ Ārējās vides apstākļi – laika apstākļu maiņa, spēcīgas smaržas, spilgta vai mirgojoša gaisma.
⦁ Diēta – Kofeīns un alkohols, visbiežāk tiek atzīmēts sarkanais vīns kā migrēnas trigeris, bet pētījumos iezīmējas, ka arī citi alkohola veidi saistās ar migrēnas lēkmēm. Uzskati par kofeīnu ir kontraversāli, jo ir migrēnas pacienti, kuri norāda, ka tase kafijas aptur migrēnas lēkmi. Pārtikas produkti: šokolāde, siers un citi piena produkti, mākslīgie saldinātāji un citi produkti ar izteiktu smaržu.
⦁ Kā trigers var kalpot arī neregulāras ēdienreizes un dehidratācija.
⦁ Hormonāli faktori sievietēm – menestruācijas, hormonālā kontracepcija un hormonālā aizstājterapija.

Vai ir nepieciešami īpaši izmeklējumi?

Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas apstiprina Migrēnas diagnozi. Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz Jūsu galvassāpju aprakstu, un ārsta veikto apskati. Tādēļ nozīmīgi ir precīzi aprakstīt galvassāpju simptomus, medikamentus, kurus lietojiet galvassāpju gadījumā kā arī cik bieži nākas lietot atsāpinošos līdzekļus.

AIZPILDIET GALVASSĀPJU DIENASGRĀMATU, LAI LABĀK IZPRASTU SAVAS GALVASSĀPES.

KŪLĪŠA TIPA GALVASSĀPES

Kas ir Kūlīša tipa galvassāpes?

Kūlīšveida galvassāpes ļoti spēcīgas vienpusējas galvassāpes, kas lokalizējas acs rajonā. Lēkme sākas pēkšņi, bez iepriekšējiem priekšvēstnešiem. Lēkmes ir īslaicīgas. Dienā ir viena vai vairākas lēkmes. Lēkmes atkārtojas vienā un tajā pašā dienas laikā vai naktī.

Kūlīšveida galvassāpes ir salīdzinoši retas apmēram vienam uz 1000 pieaugušo, biežāk raksturīgas vīriešiem apmēram sešas reizes vairāk. Visbiežāk pirmā lēkme attīstās 20 -40 gadu vecumā.

Kādi ir Kūlīšveida galvassāpju tipi?

Epizodiskas kūlīšveida galvassāpes, kurām raksturīga epizodiska norise. Visbiežāk viens periods ilgst 6 līdz 12 nedēļām, starp epizodēm ir no galvassāpēm brīvs periods.

Hroniskas kūlīšveida galvassāpes lēkmes atkārtojas gadu no gadiem bez pārtraukuma.

Kūlīšveida galvassāpēm raksturīgs:

Raksturīgas vienpusējas izteiktas, plēsošas, neciešamas sāpes acs rajonā, kas vienmēr lokalizējas vienā un tajā pašā pusē. Sāpju laikā ir izteikts nemiers. Lēkmes laikā novērojams acs apsārtums, asarošana, zīlītes sašaurināšanās, aizlikts deguns, noslīdējis acs plakstiņš. Vienas lēkmes ilgums 15min- 3 stundas, lēkmes parasti atkārtojas dienu no dienas 6-12 nedēļas, kam seko lēkmju brīvs pārtraukums. 1 no 10 gadījumiem lēkmes turpinās bez remisijas perioda.

Kūlīšveida galvassāpes izraisa?

Kūlīšveida galvassāpju cēlonis vēljoprojām nav skaidrs. Nereti lēkmju rašanos saista ar hipotalāma hiperaktivitāti, kā rezultātā izdalās ķīmiskās vielas, kas stimulē nervu šūnas galvas smadzenēs izraisot sāpes un citus simptomus.

Kāda iespējamā terapija?

Pretsāpju līdzekļi nav efektīvi! Lēkmes laikā 100% skābekļa inhalācijas, kā arī Sumaptriptāna injekcija.

Kūlīšveida galvassāpju terapijā būtiska loma ir profilaktiskai terapijai (Verapamils, Kortikosteroīdi, Topiramats) kas jālieto katru dienu, terapija jāturpina līdz 14 dienas ir brīvas no galvassāpēm, bet dažos gadījumos profilaktiskie medikamenti jālieto ilgstoši.

Vai ir nepieciešami īpaši izmeklējumi?

Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas apstiprina Kūlīšveida galvassāpju diagnozi. Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz Jūsu galvassāpju aprakstu, un ārsta veikto apskati. Tādēļ nozīmīgi ir precīzi aprakstīt galvassāpju simptomus, medikamentus, kurus lietojiet galvassāpju gadījumā kā arī cik bieži nākas lietot atsāpinošos līdzekļus.

AIZPILDIET GALVASSĀPJU DIENASGRĀMATU, LAI LABĀK IZPRASTU SAVAS GALVASSĀPES.

MEDIKAMENTU ATKARĪGAS GALVASSĀPES.

Kas ir Medikamentu atkarīgas galvassāpes?

Medikamentu inducētas galvassāpes ir trešās izplatītākās galvassāpes pēc migrēnas un saspringuma tipa galvassāpēm. Tās ir hroniskas ikdienas galvassāpes. Biežums ir 1-2%, biežāk vidēja vecuma cilvēkiem, sievietēm. Medikamentu atkarīgās galvassāpes raksturīgas pacientiem ar jau esošām galvassāpēm, ja to kupēšanai vismaz trīs mēnešus pārmērīgi lietoti lēkmju kupēšanas medikamenti.

Medikamentu atkarīgām galvassāpēm raksturīgs:

Medikamentu atkarīgas galvassāpes nav izteiktas, bet pastāv gandrīz katru dienu vai katru dienu. Galvassāpes pastiprinās no rītiem. Raksturīgs, ka galvassāpes mazinās, kad tiek ieņemts medikaments, bet atjaunojas, līdz ar medikamenta darbības beigām. Citi simptomi: slikta dūša, aizkaitināmība, trauksme, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi un depresija.

Katrai medikamentu grupai ir noteikts medikamentu lietošanas biežums pie kura tiek uzskatīts, ka tā ir pārlieku lietošana.
⦁ Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi (aspirīns, parcetamols, Nestreoīdie pretiekaisuma līdzekļi), rada medikamentu atkarīgas galvassāpes, ja tiek pārsniegtas rekomendētās medikamentu devas, un, ja tiek lietoti vairāk par 15 dienām mēnesī.
⦁ Kombinēti pretsāpju līdzekļi, risks medikamentu atkarīgām galvassāpēm, ja tiek lietoti vairāk par 10 dienām mēnesī.
⦁ Triptāni, medikamentu atkarīgu galvassāpju attīstības risks ir vidējs, ja lieto 10 un vairāk dienas mēnesī.
⦁ Opioīdi (Oksikodeīns, Tramadols, Kodeins, Hidrokodeīns), atkarīgo galvassāpju risks, ja lieto vairāk par 10 dienām mēnesī.
⦁ Kofeīns, ja dienas deva vairāk par 200mg dienā.

Kāda iespējamā terapija?

Jāpārtrauc pārmērīgi lietotais medikaments. Pamatā kombinēta terapija: farmakoloģiska, nefarmakoloģiska, biofeedback, fizikālās terapijas kombinācija.

Terapijas laikā galvassāpes var pasliktināties, var būt arī simptomi, kas saistīti ar zāļu atcelšanu: slikta dūša, vemšana, bezmiegs, nemiers, aizcietējumi.

Vai ir nepieciešami īpaši izmeklējumi?

Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas apstiprina medikamentu atkarīgu galvassāpju diagnozi. Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz Jūsu galvassāpju aprakstu, un ārsta veikto apskati. Tādēļ nozīmīgi ir precīzi aprakstīt galvassāpju simptomus, medikamentus, kurus lietojiet galvassāpju gadījumā kā arī cik bieži nākas lietot atsāpinošos līdzekļus.

AIZPILDIET GALVASSĀPJU DIENASGRĀMATU, LAI LABĀK IZPRASTU SAVAS GALVASSĀPES.

ANKETA

  • Cik dienas mēneša laikā Jums ir bijušas galvassāpes (pēdējie trīs mēneši)?
  • Galvassāpju sākums?
    •  Pēkšņs
    •  Pakāpenisks
    • Dažādi
  • Cik gara ir viena galvassāpju epizode?
  • Kāda ir galvassāpju intensitāte?
    • Vieglas
    • Vidējas
    • Izteiktas
    • Neciešamas
  • Galvassāpju lokalizācija?
galvassapju lokalizacija01
  • Galvassāpes ir:
    • Vienpusējas
    • Abpusējas
  • Galvassāpes raksturotu kā:
    • Pulsējošas
    • Spiedošas
    • Durošas
    • Dedzinošas
    • Trulas
  • Vai galvassāpju laikā ir raksturīgs kāds no sekojošajiem simptomiem?
    • Slikta dūša
    • Vemšana
    • Nepatika pret gaismu
    • Nepatika pret skaņu
    • Acu asarošana
    • Aizlikts deguns
  • Kādu medikamentu lietojiet galvassāpju kupēšanai?
  • Cik tabletes lietojiet vienas lēkmes laikā?
  • Vai visas galvassāpju epizodes ir vienādas?

Informatīvais materiāls pacientiem ar saspringuma tipa galvassāpēm

Informatīvais materiāls pacientiem ar migrēnu

Informatīvais materiāls pacientiem ar trijzaru nerva neiralģiju

Informatīvais materiāls pacientiem, kuriem ir medikamentu atkarīgas galvassāpes

Informatīvais materiāls pacientiem, kuriem ir grupālās galvassāpes

Informatīvais materiāls par sieviešu hormoniem: sievietēm, kuras cieš no galvassāpēm

Informatīvais materiāls pacientiem ar pastāvīgām idiopātiskām sejas sāpēm

Saistītie pakalpojumi

Lai piemeklētu attiecīgo speciālistu, sazinieties ar GK Neiroklīniku un Jums tiks piedāvāti kompetentākie speciālisti Jūsu problēmas risināšanai.

Sazinies ar mums

Datu pārzinis ir GK Neiroklīnika. Datu apstrāde notiek saskaņā ar Privātuma politiku