Ehokardiogrāfija

Sākums / Pakalpojumi / Ehokardiogrāfija
Ehokardiogrāfija - Sirds veselība

Ehokardiogrāfija

Šis izmeklējums ļauj noteikt sirds anatomisko struktūru, kambaru un priekškambaru izmērus, to saraušanās spēju, sirds sieniņu biezumu, rētu vai trombu esību pēc sirds miokarda infarkta, izvērtēt sirds vārstuļu stāvokli un funkciju, kā arī sirds muskuļa funkcionālo stāvokli.

Ehokardiogrāfija palīdz ieraudzīt anomālijas, kas ir bīstamas pacientam, bet ilgstoši neizraisa nekādas sūdzības. Izmeklēšana ļauj diagnosticēt sirds mazspējas pakāpi, noteikt sirds sistolisko un diastolisko funkciju, kā arī atklāt paaugstināta asinsspiediena cēloni un izslēgt kardiomiopātijas iespējamību pēc pārslimotas vīrusu infekcijas.

Izmeklējuma ilgums

Aptuveni 15-20 minūtes.

Sagatavošanās

Nav nepieciešama sagatavošanās. Ir jābrīdina ārsts par elektrokardiostimulatora esību vai zāļu lietošanu.

Sajūtas

Nesāpīgs un nekaitīgs izmeklējums (bez radiācijas).

Ierobežojumi

Ir jānoņem rotaslietas, kas var traucēt izmeklējumam. Citu ierobežojumu nav.

Metodes priekšrocības

Augsta precizitāte – sirds vizualizācija un 3D rekonstrukcija ir par 30 % labāka nekā standarta ehokardiogrāfijā. Var veikt grūtniecēm un bērniem.

Rezultāti

Ārsts sniedz slēdzienu uzreiz pēc izmeklējuma.

Diagnostikas principi

GK Neiroklīnikā Rīgā ehokardiogrāfija (sirds ultrasonogrāfija) jeb EHO tiek veikta ar jaunākās paaudzes augstākā līmeņa sirds asinsvadu ar krāsu kodētu ultraskaņas aparātu. Tas nodrošina sirds vizualizāciju un 3D rekonstrukciju par 30 % labāk nekā standarta ehokardiogrāfijā, sniedzot iespēju ārstam precīzāk ieraudzīt un novērtēt patoloģiju.

Pirms pārbaudes ārsts lūgs pacientam atbrīvot no drēbēm un rotaslietām krūškurvi un brīdināt par elektrokardiostimulatora esību vai zāļu lietošanu.Izmeklēšanas laikā pacients guļ pārmaiņus uz muguras vai kreisā sāna. Speciālists uz ādas uzklās želeju, lai nodrošinātu labāku ultraskaņas vadīšanu audos. Ultraskaņas zondi novieto uz krūškurvja sirds apvidū, lai izmeklētu sirdi dažādās pozīcijās, nodrošinot pieeju dažādu sirds dobumu vizualizācijai gareniski un šķērsvirzienā. Ehokardiogrāfijā var noteikt asins plūsmas ātrumu un virzienu. EKG monitors reģistrē sirds elektrisko aktivitāti un sirdsdarbību procedūras laikā.

Kad ir lietderīgi veikt ehokardiogrāfiju

Ehokardiogrāfijas izmeklējuma iemesli:

  • Ateroskleroze, kas izraisa sirds funkcijas traucējumus.
  • Kardiomiopātija: sirds paplašināšanās vai citas sirds muskuļa pārmaiņas.
  • Iedzimta sirdskaite: vienas vai vairāku sirds struktūru defekti.
  • Sastrēguma sirds mazspēja. Stāvoklis, kad sirds muskuļa darbība ir kļuvusi vājāka tādā mērā, ka asins plūsma nenotiek efektīvi, kas izraisa pastiprinātu šķidruma uzkrāšanos (sastrēgumu) uz kājām, potītēm un citām ķermeņa daļām.
  • Aneirisma: sirds muskuļa vai aortas dilatācija, kas var izraisīt vājumu audos vietā, kur atrodas aneirisma.
  • Sirds vārstuļu slimības: viena vai vairāku sirds vārstuļu darbības traucējumi, kas var izraisīt asins plūsmas novirzes sirdī.
  • Sirds audzēji, kas var izveidoties uz sirds ārējās virsmas vai sirdī.
  • Perikardīts: iekaisums vai infekcija, kas ieskauj sirdi.
  • Neskaidras izcelsmes ģīboņi.
  • Sūdzības par sirdsdarbības ritma traucējumiem, sāpes sirds apvidū.
  • Paaugstināts arteriālais spiediens.
  • Elpas trūkums.
  • Cukura diabēta slimniekiem.
  • Paaugstināts holesterīna līmenis.
  • Aritmija vai pārmaiņas elektrokardiogrammā.
  • Pēc sirds vārstuļu protezēšanas un sistēmiskas saslimšanas (reimatisma, sklerodermijas, sistēmas sarkanās vilkēdes).

Savlaicīgu izmeklējumu nozīme

Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Bieži sastopamās sirds un asinsvadu slimības pakāpeniski attīstās vairāku gadu laikā, tāpēc ir jāpievērš uzmanība simptomiem, kas var laikus brīdināt par slimības attīstību. Viens no pirmajiem izmeklējumiem, uz ko ārsts var nosūtīt, ir ehokardiogrāfija – sirds morfoloģisko pārmaiņu un mehāniskās darbības izmeklēšanas un diagnostikas metode.

Uzziniet vairāk par asinsvadu slimību profilaksi

Speaciālisti