Elektromiogrāfija (EMG)

Sākums / Pakalpojumi / Elektromiogrāfija (EMG)
Elektromiogrāfija (EMG). Nervu un muskuļu veselība

Neirogrāfija un Elektromiogrāfija (EMG) – izmeklējumi un konsultācijas

Elektromiogrāfija jeb EMG ir diagnostiska nervu un muskuļu veselības novērtēšanas procedūra. Izmeklējuma laikā adatas elektrodu ievada tieši muskulī un pieraksta muskuļa elektrisko aktivitāti. Izmeklējuma rezultāti var atklāt nervu un/vai muskuļu darbības traucējumus vai problēmas ar sinapsi (sinapse ir signāla pārraides vieta starp nervu un muskuli). EMG pārveido šos signālus grafikos, skaņās un skaitliskās vērtībās, ko tālāk analizē ārsts.

Izmeklējuma ilgums

Aptuveni 20-50 minūtes. Iespējams uzreiz pieteikties arī uz konsultāciju.

Sagatavošanās

Ir svarīgi sīki informēt ārstu par savu veselības stāvokli. Ir nepieciešams sagatavoties.

Sajūtas

Izmeklējums var būt nedaudz nepatīkams vai sāpīgs.

Ierobežojumi

Pirms izmeklējuma ir nepieciešams informēt ārstu par savu veselības stāvokli.

Metodes priekšrocības

Vienīgā metode, ar kuras palīdzību iespējams izvērtēt perifēro nervu funkcionālo stāvokli (impulsa vadīšanu), tā dod papildus informāciju muskuļu slimību gadījumā.

Rezultāti

Ārsts sniedz slēdzienu uzreiz pēc izmeklējuma.

Diagnostikas principi

Elektromiogrāfiju (EMG) veic neirologs, kas izvietos virsmas elektrodus dažādās vietās uz ādas atkarībā no tā, kur jūs atzīmējat simptomus. Neirologs var arī ievietot adatu elektrodus dažādās vietās muskuļos, vadoties no klīniskajiem simptomiem. Stimulācijas elektrodi veiks nerva stimulāciju ar minimālu elektrisku kairinājumu, kas būs subjektīvi jūtams. Adatas elektrodu ievadīšana var izraisīt īslaicīgu nelielu diskomfortu vai sāpes, kas ilgst, līdz adata tiek izņemta. Ja jūs uztraucaties par diskomfortu vai sāpēm, varat lūgt neirologam īslaicīgi pārtraukt izmeklējumu. EMG laikā neirologs var lūgt jums veikt izmeklējamā muskuļa kontrakciju, lai izvērtētu muskuļa elektrisko aktivitāti.

Pirms izmeklējuma

  • Pirms izmeklējuma ir ieteicams nomazgāties, bet nelietot ādas losjonu vai krēmu.
  • Jūsu ārsts izskaidros izmeklējuma būtību un norisi, piedāvās jums iespēju uzdot interesējošos jautājumus, kas varētu rasties. Jums tiks lūgts parakstīt piekrišanas veidlapu izmeklējuma veikšanai. Uzmanīgi izlasiet veidlapu un uzdodiet jautājumus, ja jums ir kādas neskaidrības.
  • Informējiet ārstu par zālēm, ko lietojat, un uzziniet, vai pirms izmeklējuma ir nepieciešams pārtraukt kādu zāļu lietošanu.

Piesardzības pasākumi

Pirms izmeklējuma informējiet neirologu, ja jums ir kādi tālāk minētie simptomi vai citi iespējamie riski, kas ir saistīti ar jūsu veselību.

  • Vai jums ir elektrokardiostimulators vai cita elektriska medicīnas ierīce?
  • Vai jūs lietojat asins recēšanu mazinošas zāles (antikoagulantus)?
  • Vai jums ir hemofilija vai asins recēšanas traucējumi, kas izraisa ilgstošu asiņošanu?
  • Vai jums ir plašas ādas infekcijas, jo pastāv infekcijas izplatīšanās risks no ādas muskulī.
  • Vai Jums ir citas infekciju slimības?
  • Vai jums ir citi veselības traucējumi?

Iespējamās blaknes

Neirogrāfija un elektromiogrāfija (EMG) ir zema riska izmeklējumi, un blaknes ir ārkārtīgi retas. Pastāv neliels asiņošanas, infekcijas un nervu bojājuma risks. Lai samazinātu iespējamās blaknes, tiek izmantoti vienreizējie adatu elektrodi.

Kad ir lietderīgi veikt elektromiogrāfijas izmeklējumu

Izmeklējuma veikšana ir būtiska gadījumos, kad personai ir simptomi, kas var liecināt par nervu un/vai muskuļu darbības traucējumiem:

  • tirpšana;
  • nejutīgums;
  • muskuļu vājums;
  • muskuļu sāpes vai krampji;
  • sāpes ekstremitātēs.

Kādas slimības var diagnosticēt vai izslēgt neirogrāfijas vai elektromiogrāfijas izmeklējumos

  • Muskuļu darbības traucējumus: muskuļu distrofiju, miopātiju vai miozītu.
  • Slimības, kas izraisa traucējumus muskuļa un nerva sinapsē – miastēniju.
  • Traucējumus nervos ārpus muguras smadzenēm (perifērajos nervos): karpālā kanāla sindromu vai perifēras neiropātijas.
  • Bojājumus, kas ietekmē motoros neironus smadzenēs vai muguras smadzenēs: amiotrofo laterālo sklerozi vai poliomielītu.
  • Traucējumus, kas ietekmē nervu saknītes: mugurkaulāja starpskriemeļu disku protrūzijas/trūces un spondilozi.

Speaciālisti

Rate this post