Locītavu un mīksto audu ultrasonogrāfija

USG izmeklēšana ir svarīga sāpju, iekaisumu un traumu gadījumos. Ultrasonogrāfijas laikā ir iespējams vizualizēt un atklāt specifiskus, niecīgus un nemanāmus audu bojājumus un to pārmaiņas. USG izmeklējums nav kaitīgs, jo tajā izmanto ultraskaņu — augstfrekvences skaņas viļņus, tāpēc USG drīkst veikt arī grūtniecēm. Ultrasonogrāfisko izmeklēšanu veic ar augstākās klases USG diagnostikas iekārtu, kas nodrošina precīzas un augstvērtīgas diagnostikas iespējas.

Ir iespējams veikt gan ķermeņa, gan ekstremitāšu, gan sejas un galvas ultrasonogrāfisko izmeklēšanu.

Izmeklējuma norise

Atkarībā no izmeklējamās ķermeņa daļas speciālists sniegs norādījumus, kā pacientam jāapguļas un vai ir jāatbrīvojas no kādām drēbēm. Uz ādas tiek uzziesta speciāla želeja, ar kuras palīdzību ultraskaņas viļņi tiek pārvadīti audos. Pa ādu tiek virzīts detektors — instruments, kas izstaro ultraskaņu un no orgāniem atstaroto ultraskaņu arī uztver. Ārsts var lūgt pacientam dziļi ievilkt un uz īsu brīdi aizturēt elpu, kā arī mainīt ķermeņa stāvokli.

Ar ultraskaņas metodi var novērtēt locītavu un virspusējo mīksto audu stāvokli, lai novērtētu un diagnosticētu:

• šķidruma daudzumu locītavās, locītavas somiņās;
• muskuļu, cīpslu, saišu plīsumus, hematomas (asinsizplūdumus) audos muskuļu un mīksto audu traumu gadījumā;
• locītavu un cīpslu iekaisumu;
• virspusējus mīksto audu veidojumus (tostarp labdabīgus un citus audzējus);
• daļēji novērtēt skrimšļu, meniska stāvokli;
• plecu, ceļu, elkoņu, plaukstu locītavu stāvokli, muskuļu, saišu, cīpslu pārmaiņas;
• labdabīgus veidojumus (lipomas u. c.);
• limfmezglu palielinājumu un tā raksturu;
• zemādas asinsizplūdumus un citas pārmaiņas;
• mīksto audu un siekalu dziedzeru ultrasonogrāfiskā izmeklējuma laikā tiek izmeklēti kakla limfmezgli, zemžokļa, zemmēles un aizauss siekalu dziedzeri un citas virspusēji (līdz 4–6 cm dziļumā) lokalizētas mīksto audu struktūras.