Perifēras autonomas neiropātijas (polineiropātijas) testēšana (QSART) Rīgā

Pirmo reizi Latvijā ir pieejams unikāls un inovatīvs izmeklējums – Quantitative Sudomotor Axon Reflex Test (QSART) – perifēro autonomo šķiedru izmeklējuma tests, kas ļauj precīzi novērtēt sviedru dziedzeru funkciju un noteikt perifēras autonomas polineiropātijas diagnozi.

Kvantitatīvā sudomotorā aksionālā refleksa tests QSART (autonomo un sensoro šķiedru testēšana)

Kvantitatīvā sudomotorā aksionālā refleksa tests QSART - cenas

Kvantitatīvā sudomotorā aksionālā refleksa tests QSART (autonomo un sensoro šķiedru testēšana)50, 00 EUR

Testa laikā uzmanība tiek pievērsta smalkajām autonomajām nervu šķiedrām perifērajā nervu sistēmā, kas inervē sviedru dziedzerus. Tests tiek veikts ar SUDOSCAN iekārtu, kas ir inovatīva ierīce agrīnai smalko šķiedru polineiropātijas un autonomas polineiropātija diagnostikai, īpaši cukura diabēta gadījumā.

Perifēras autonomas polineiropātijas simptomi

Gastrointestinālā sistēma:

⦁ aizcietējumi;
⦁ caureja
⦁ slikta dūša pēc ēšanas
⦁ zarnu trakta motilitātes traucējumi
⦁ vēdera pūšanās

Sirds un plaušas:

⦁ patoloģiska sirdsdarbība vai aritmija
⦁ asinsspiediens svārstības (ortostatiska hipotensija)
⦁ reibonis/nestabilitāte mainot ķermeņa pozu
⦁ augsts asinsspiediens
⦁ fiziskas slodzes tolerances traucējumi

Uroģenitālā sistēma:

⦁ grūtības uzsākt urināciju
⦁ nepilnīgas urīnpūšļa iztukšošanās sajūta
⦁ urīna noplūde (nesaturēšana)

Citi simptomi:

⦁ svīšanas traucējumi
⦁ siltuma tolerances traucējumi fiziskas slodzes laikā
⦁ seksuālāli traucējumi, ieskaitot erekcijas problēmas
⦁ zīlītes refleksa traucējumi
⦁ svara zudums (neievērojot diētu)

Perifēras autonomas neiropātijas (polineiropātijas) testēšanas izmeklējums dažādu slimību un komplikāciju gadījumos.

Cukura diabēts

Bieži 2. tipa cukura diabēts progresē, neradot klīniski nozīmīgus simptomus. Tas daļā gadījumu paliek nediagnosticēts, līdz parādās komplikācijas. Tajā pašā laikā ir epidemioloģiski pierādījumi, ka komplikācijas rodas daudz agrākā slimības stadijā, nekā tika domāts iepriekš. Būtiskam pacientu skaitam diagnozes laikā jau ir iestājušies neatgriezeniski audu bojājumi (perifēro asinsvadu slimības, nefropātija, retinopātija, neiropātija). 60-70% pacientu ar cukura diabētu diagnosticē neiropātijas.

Diabētiskā pēda un kardiovaskulārās komplikācijas

Diabētiskā autonomā neiropātija (DAN) ir nopietna un izplatīta diabēta komplikācija, kas var skart visu autonomo nervu sistēmu. Tas bieži notiek pirms citām komplikācijām un izpaužas kā disfunkcijas vienā vai vairākās orgānu sistēmās, piemēram, sirds un asinsvadu, kuņģa-zarnu trakta, uroģenitālās, redzes vai sudomotorās.

Diabētiskā pēda

Autonomās inervācijas zudums ietekmē perifēro mikrovaskulāro perfūziju. Tas galu galā veicina ādas sausumu, svīšanas pasliktināšanos un mikroplaisu attīstību. Vēlīnās stadijās attīstās ādas čūlu infekcija un gangrēna. Ilgtermiņā pēdu čūlas un ekstremitāšu amputācija ir visizplatītākās perifērās diabētiskās neiropātijas sekas un būtiskākais invaliditātes cēlonis. Ik pēc 30 sekundēm kaut kur pasaulē apakšējā ekstremitāte tiek zaudēta diabēta dēļ un līdz pat 70% no visām kāju amputācijām ir viens un tas pats cēlonis. Pašlaik pieejamās metodes distālās perifērās neiropātijas noteikšanai balstās uz mielinizēto nervu šķiedru neatgriezeniska bojājuma novērtējumu. Parasti izmantotie testi (spiediena sajūta, jušana, vibrācijas sajūta) ir subjektīvi un piedāvā sliktu reproducējamību.

Kardiovaskulārās komplikācijas

Diabētiskā autonomā neiropātija (DAN) ir klīniski kritiskākā diabētiskās autonomās neiropātijas forma. To izraisa autonomās nervu sistēmas sirds inervācijas zudums, kā rezultātā samazinās sirdsdarbības frekvences svārstības (HRV) un asinsvadu tonuss. Agrīna sirds un asinsvadu autonomās neiropātijas noteikšana var palīdzēt novērst pēkšņu nāves risku un miokarda infarktu. Sirdsdarbības frekvences mainīgums ir kā biomarķieris paaugstinātai mirstībai, taču tā izvērtēšana prasa daudz laika un īpašu diagnostikas aprīkojumu. SUDOSCAN ir novatoriska ierīce diabētiskās pēdas un sirds autonomās neiropātijas noteikšanai un novērošanai.

Perifēras autonomas neiropātijas (polineiropātijas) testēšana (QSART). – biežāk uzdotie jautājumi

Kāds ir perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma ilgums?

Perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējums ilgst aptuveni 5 minūtes.

Vai pirms perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma nepieciešama papildus sagatavošanās?

Pirms perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma nepieciešama neliela sagatavošanās: 
⦁ nelietot ziedes, losjonus vai citu kosmētiku plaukstu un pēdu ādai pirms izmeklējuma;
⦁ informēt ārstu par lietotajiem medikamentiem.

Vai perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma laikā es kaut ko sajutīšu?

Perifēras autonomas neiropātijas testēšana ir neinvazīva un nesāpīga.

Vai pastāv ierobežojumi perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma veikšanai?

Perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējumam ierobežojumu nav.

Kādas ir perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma priekšrocības?

Perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējums ir vienkāršs, precīzs un ātri veicams.

Kā tiek apkopoti perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma laikā iegūtie rezultāti?

Pēc perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma ārsts sniedz slēdzienu.

Kāda ir perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma norise?

Jums tiks lūgts novilkt apavus un zeķes, pēc tam Jūs nostāsieties uz sensoru plāksnēm ar kājām un novietosiet uz tām arī rokas. Jums būs jāstāv nekustīgi aptuveni 3 minūtes. Perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējuma laikā tiek mērīta sviedru dziedzeru spēja atbrīvot hlorīda jonus, reaģējot uz elektroķīmisko stimulu plaukstās un pēdās, vietās ar vislielāko sviedru dziedzeru blīvumu. Rezultātus var izmantot izvērtējot pacientiem autonomu disfunkciju, mērot elektroķīmisko sviedru vadītspēju (ESC) un novērotās asimetrijas lielumu starp labo un kreiso pusi.

Kādos gadījumos ārsts nosūta uz perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējumu?

Perifēras autonomas neiropātijas testēšanas izmeklējumu ir nepieciešams veikt pacientiem ar aizdomām par smalko šķiedru autonomu polineiropātiju, sekojošu slimība gadījumā:
⦁ cukura diabēts;
⦁ Parkinsonisms;
⦁ ķīmijterapijas izraisīta polineiropātija;
⦁ ģimenes amiloidā polineiropātija;
⦁ Fabri slimība;
⦁ fibromialģija;
⦁ Šegrēna sindroms;
⦁ Laimas slimība;
⦁ HIV;
⦁ terapijas rezultātu izvērtēšanai;
⦁ iedzimtas polineiropātijas;
⦁ autoimūnas slimības.