GK Neiroklīnikā ir iespējams veikt elpošanas traucējumu izmeklējumu miegā ar poligrāfu
Poligrāfija ir diagnostikas metode, ar kuras palīdzību var veikt elpošanas traucējumu izmeklējumu miegā. Šī izmeklējuma laikā ir iespējams konstatēt dzīvībai bīstamus elpošanas traucējumus, piemēram, obstruktīvo miega apnoju un centrālo miega apnoju, neiromuskulāros traucējumus, kā arī citus elpošanas traucējumus.
Obstruktīvās miega apnojas diagnostikas “zelta standarts“ ir poligrāfija (PG) un polisomnogrāfija (PSG).
Diagnostikas principi.
Viena no poligrāfijas priekšrocībām ir iespēja veikt izmeklējumu arī ambulatori. Diagnostikas iekārta ieraksta dažādus mērījumus: reģistrē krūškurvja un elpošanas kustības, gaisa plūsmu caur degunu un/vai muti, sirdsdarbības biežumu, nosaka skābekļa piesātinājumu asinīs un ķermeņa stāvokļa maiņu.
Lai veiktu mērījumu pierakstu, pacientam klīnikā iemāca pievienot ierīci. Mājās pirms naktsmiera pacients pievieno ierīci, un tā automātiski ieslēdzas, darbojas un veic visus mērījumus, kamēr pacients guļ. No rīta pacients atvieno ierīci. Pēc mērījumu veikšanas ārsts izanalizē iegūtos datus un sniedz slēdzienu.
Obstruktīva miega apnoja.
Kas tā ir?
Skaļa krākšana ar ilgākiem pārtraukumiem signalizē par daudz nopietnāku miega traucējumu esamību: elpošanas apstāšanos miegā ilgāk nekā uz 10 sekundēm liecina par obstruktīvo miega apnojas sindromu. Miega apnoja, tāpat kā krākšana, vīriešiem sastopama biežāk. Ja to savlaicīgi nediagnosticē un neārstē, tas var novest pie būtiskiem veselības traucējumiem. Tā vairumā gadījumu saistās ar skaļu krākšanu. Miega apnojas laikā cilvēkam nosprostojas elpceļi, kā rezultātā uz laiku apstājas elpošana. Asinīs būtiski samazinās skābekļa līmenis un tas veicināt infarktu, sirds ritma traucējumus vai insultu.
Tā vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem, pēc Šveicē veiktā pētījuma HypnoLaus datiem, kas 2015. gadā tika publicēti prestižajā medicīnas profesionāļu žurnālā The Lancet, vidēji smagas un smagas pakāpes miega apnojas sindroms bija sastopams 50% vīriešu un 23% sieviešu. Cilvēkiem ar savlaicīgi neatklātu un neārstētu miega apnoju laika gaitā pievienojas tādas nopietnas hroniskas slimības kā 2. tipa cukura diabēts, progresējoša aptaukošanās, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, smadzeņu asinsrites traucējumi, depresija un vēl daudzas citas.
Biežākās sūdzības:
skaļa krākšana ar pārtraukumiem, nakts urinēšana, nakts svīšana, dienas miegainība, rīta galvassāpes, arteriālā hipertensija, svara pieaugums, atmiņas pasliktināšanās, garastāvokļa un personības izmaiņas.
Veicinoši faktori: aptaukošanās (virssvars), īss un apkārtmērā palielināts kakls, palielināta mēle un aukslejas.
Derīgi zināt:
⦁ vairāk nekā piecas miega apnojas epizodes nakts laikā ir saistītas ar „kluso” infarktu;
⦁ vairāk nekā vienai trešdaļai pacientu ar baltās vielas bojājumu ir smaga miega apnoja;
⦁ vairāk nekā 50% pacientu ar „kluso” insultu ir miega apnoja;
⦁ vīriešiem biežāk tiek novēroti „klusie” infarkti, korelācija starp miega apnoju un „kluso” infarktu saglabājas arī pēc samērošanas pa dzimumiem;
⦁ miega apnojai būtu jāpievērš tikpat liela uzmanība kā citiem vaskulāriem faktoriem, piemēram, augstam asinsspiedienam;
⦁ insulta pacienti būtu jāskrīnē arī uz miega apnoju.
Avots: Kepplinger J, et al “Sleep apnea as a risk factor in patients with chronic microvascular changes and silent infarcts” ISA 2012; Abstract 3434
Miega apnoja bieži sastopama problēma insulta pacientiem. Doctus. Jaunumi pasaulē 12.02.2012
Pētnieki norāda, ka rezistenta hipertensija ir brīdinošs signāls, ka pacientam varētu būt obstruktīva miega apnoja – hroniska slimība, kas paaugstina sirds slimību un insulta risku. Vairāk kā vienai trešdaļai pacientu ar hipertensiju un gandrīz astoņiem no desmit pacientiem ar rezistentu hipertensiju ir obstruktīva miega apnoja. Pacientiem, kuriem ir augsts asinsspiediens, jāizvērtē arī miega apnojas risks.
Avots: Harneet K. Walia, Hong Li, Michael Rueschman, Deepak L. Bhatt, Sanjay R. Patel, Stuart F. Quan, Daniel J. Gottlieb, Naresh M. Punjabi, Susan Redline, Reena Mehra. Association of Severe Obstructive Sleep Apnea and Elevated Blood Pressure Despite Antihypertensive Medication Use. Journal of Clinical Sleep Medicine, 2014.
Smaga obstruktīva miega apnoja un rezistenta hipertensija. Doctus. Jaunumi pasaulē. 15.08.2014
Vairākās Eiropas valstīs pacientiem, kam sirds infarkts ir noticis naktī vai kam ir plānota sirds ritma korekcija, ir obligāta izmeklēšana, lai noteiktu miega apnoju, jo iespējams, ka tā ir cēlonis šai problēmai.
Mūsdienās vidēji smagu un smagu miega apnojas formu ārstēšanai visefektīvāk būtu pielietot CPAP terapijas aparātus (Continuous Positive Airway Pressure, Patstāvīgs pozitīvs spiediens elpceļos). Tās ir nelielas ierīces, kas ar vieglas gaisa plūsmas palīdzību novērš krākšanu un elpceļu nosprostošanos. Primāras krākšanas gadījumos vai vieglu miega apnojas formu gadījumos ir iespējams izgatavot mutes kapi, kas mazina krākšanu. Ir gadījumi, kad miega apnoju var ārstēt arī ķirurģiski.
Poligrāfija - biežāk uzdotie jautājumi
Poligrāfijas izmeklējums notiek naktī, kad pacients guļ. Klīnikā pacientam iemāca kā pievienot ierīci pirms naktsmiera.
Pirms poligrāfijas nav nepieciešama papildus sagatavošanās.
Poligrāfija ir neinvazīva un nesāpīga, izmeklējums ir drosš un nesāpīgs.
Poligrāfijas veikšanai ierobežojumu nav.
Poligrāfija ir augsts jutīgums un specifiskums. Diagnostiku var veikt ambulatori.
Poligrāfija ir vienkārša, precīza un ātri veicama.
Pēc poligrāfijas izmeklējuma ārsts sniedz slēdzienu.
Lai veiktu mērījumu pierakstu, pacientam klīnikā iemāca pievienot ierīci. Mājās pirms naktsmiera pacients pievieno ierīci, un tā automātiski ieslēdzas, darbojas un veic visus mērījumus, kamēr pacients guļ. No rīta pacients atvieno ierīci. Pēc mērījumu veikšanas ārsts izanalizē iegūtos datus un sniedz slēdzienu.
Poligrāfiju ir nepieciešams veikt pacientiem ar aizdomām par miega traucējumiem, sekojošu slimība gadījumā:
⦁ obstruktīvās miega apnojas sindroms;
⦁ Parkinsonisms;
⦁ elpošanas traucējumi miegā, kas saistīti ar hroniskām elpošanas slimībām;
⦁ elpošanas traucējumi miegā, kas saistīti ar hroniskām elpošanas slimībām;
⦁ iedzimts centrālais hipoventilācijas sindroms;
⦁ cukura diabēts;
⦁ arteriālā hipertensija;
⦁ sirds aritmija;
⦁ insults;
⦁ sirds infarkts;
⦁ liekais svars.